Kolonoskopija (apakšējā endoskopija)

Kolonoskopija ir viena no precīzākajām un informatīvākajām metodēm resnās un taisnās zarnas izmeklēšanai. Tā ļauj ārstam detalizēti apskatīt zarnu gļotādu, savlaicīgi konstatēt polipus, iekaisuma izmaiņas, čūlas, asiņošanas avotus, audzējus un citas izmaiņas, kuras ne vienmēr iespējams noteikt ar citām diagnostikas metodēm.

Kolonoskopija ir ne tikai diagnostiska, bet daudzos gadījumos arī ārstnieciska procedūra. Izmeklējuma laikā ārsts nepieciešamības gadījumā var paņemt audu paraugus jeb biopsijas mikroskopiskai izmeklēšanai, kā arī noņemt polipus vai veikt citas endoskopiskas manipulācijas. Biopsijas paņemšana parasti ir ātra un nesāpīga. Lielāku vai sarežģītāku polipu gadījumā var būt nepieciešama atsevišķa, iepriekš plānota ārstnieciska procedūra.

Izmeklējuma laikā caur anālo atveri resnajā zarnā tiek ievadīts lokans endoskops ar augstas izšķirtspējas optiku. Tas ļauj ārstam apskatīt resno zarnu līdz aklajai zarnai un, ja nepieciešams, arī tievās zarnas beigu daļu. Izmeklējuma attēli tiek dokumentēti, saglabāti un pievienoti slēdzienam, ko pacients saņem pēc procedūras.

Kolonoskopija, ja to veic pieredzējis speciālists ar mūsdienīgu aparatūru, ir droša un zema riska procedūra. Tomēr, kā jebkurai medicīniskai manipulācijai, arī kolonoskopijai ļoti reti var būt komplikācijas, piemēram, asiņošana pēc biopsijas vai polipa noņemšanas, zarnas sieniņas bojājums vai ar sedāciju saistītas reakcijas. Pirms procedūras pacients tiek informēts par izmeklējuma norisi, ieguvumiem un iespējamiem riskiem.

Parasti kolonoskopija tiek veikta intravenozā sedācijā, kas palīdz nodrošināt pacienta mieru un komfortu. Sedācijas laikā ārsts anesteziologs vai anestezioloģijas komanda ievada īslaicīgas darbības medikamentus, lai procedūra būtu iespējami komfortabla un pacients to atcerētos minimāli vai neatcerētos vispār. Tā nav vispārējā narkoze, pacients parasti elpo patstāvīgi, bet procedūras laikā vitālās funkcijas tiek nepārtraukti uzraudzītas.

Kad nepieciešama kolonoskopija?

Kolonoskopiju ieteicams veikt, ja ir:

• asiņu vai gļotu piejaukums vēdera izejai;
• mainījusies vēdera izejas konsistence vai biežums — ilgstoša caureja, aizcietējums vai šo simptomu maiņa;
• sāpes vai diskomforts vēdera izejas laikā;
• neizskaidrojams svara zudums, nogurums, vājums vai nespēks;
• dzelzs deficīta anēmija vai mazasinība bez skaidra iemesla;
• pozitīvs slēpto asiņu tests fēcēs;
• aizdomas par iekaisīgu zarnu slimību vai nepieciešama tās kontrole;
• ģimenes anamnēzē bijis kolorektāls vēzis vai zarnu polipi;
• iepriekš konstatēti zarnu polipi un nepieciešama kontroles kolonoskopija;
• nepieciešama kolorektālā vēža profilaktiska pārbaude atbilstoši ārsta rekomendācijām.

Cik ilgi notiek procedūra?

Pati kolonoskopija parasti ilgst aptuveni 20-60 minūtes, atkarībā no zarnas anatomijas, sagatavošanās kvalitātes un tā, vai procedūras laikā tiek veiktas papildu manipulācijas, piemēram, biopsija vai polipu noņemšana.

Kopējais uzturēšanās laiks klīnikā parasti ir aptuveni 1,5-2 stundas, jo pēc sedācijas nepieciešams īss novērošanas un atgūšanās periods.

Pēc izmeklējuma

Pēc kolonoskopijas pacients tajā pašā dienā var doties mājās, ja pašsajūta ir stabila un medicīnas personāls to atļauj. Ja procedūra veikta sedācijā, 24 stundas pēc izmeklējuma nedrīkst vadīt transportlīdzekli, strādāt ar mehānismiem, pieņemt juridiski vai finansiāli svarīgus lēmumus un lietot alkoholu. Vēlams, lai pacientu pēc procedūras mājās pavada pieauguša persona.

Pēc izmeklējuma var būt īslaicīga vēdera pūšanās, gāzu sajūta vai viegls diskomforts, kas parasti pāriet pats no sevis. Ja kolonoskopijas laikā veikta biopsija vai polipa noņemšana, ārsts sniegs individuālus norādījumus par turpmāko režīmu, rezultātu saņemšanu un nepieciešamo kontroli.

Steidzami jāsazinās ar ārstu vai jāmeklē neatliekama palīdzība, ja pēc procedūras parādās stipras vai pieaugošas sāpes vēderā, drudzis, izteikta asiņošana no taisnās zarnas, reibonis, ģībonis vai būtiska pašsajūtas pasliktināšanās.